Pirms 400 gadiem Livonija bija izslavēta kā burvju, raganu un vilkaču zeme. Vācu ģeogrāfs Sebastjans Minsters savā vispopulārākajā darbā ‘’Kosmogrāfija’’ 1550. gadā rakstīja, ka šeit ir daudz burvju un raganu, kas nopratināšanā bieži atzīstoties,ka ticot savai spējai pārvērsties par vilkiem, skraidīt apkārt un darīt ļaunu visiem pretimnācējiem, bet pēc tam atkal pārvērsties par cilvēkiem.
Arī uz Romu aizbēgušais Upsalas katoļu arhibīskaps Olavs Monsons (Magni) darbā „Historia de gentibus Septentrionalibus’’ brīdināja,ka daudzi Livonijas, kā arī Prūsijas un Lietuvas muižnieki un zemnieki īstenībā ir raganas un vilkači, kas Ziemassvētku naktī pulcējoties lielos baros. Vēlo viduslaiku autori nereti centās pierādīt šo nešķīsto spēku pastāvēšanu tieši ar ‘’drošām ziņām no Livonijas un Prūsijas’’. Iespējams, ka šeit zināma nozīme bija antīkā vēsturnieka Hērodota stāstiem par neuru tautas brīnumaino spēju pārvērsties par vilkiem.
Arī ievērojamais latviešu mitologs un folkloras pētnieks profesors Pēteris Šmits saistīja Hērodota minētos neurus ar senajiem baltiem.…
