Pēc dzimtbūšanas sairšanas Vidzemes un Kurzemes guberņās 19.gadsimta pirmajā pusē, latvisku runājošo zemnieku vidū izveidojās apziņa par latviešu tautas vienlaidus apdzīvotu teritoriju no Palangas līdz Alūksnei, un līdz ar to radās nepieciešamība pēc vienota nosaukuma. Vārdu Latvija pirmie sāka lietot lietuvieši, apzīmējot latviešu apdzīvoto teritoriju savā pierobežā, bet latviešu literatūrā to pirmais ieviesa Auseklis. Nosaukums Latvija tiek atvasināts no tautas pašnosaukuma latvieši (vai no vārda latvis ar latīņu galotnei –ia līdzīgo latviešu galotni –ija), kura etimoloģija valodniecībā netiek viennozīmīgi traktēta un kura izcelšanās jāmeklē senākos aizvēstures laikos.
Latviešu Indriķa hronikā Latvija vispirms (1206.g.) saukta par Latgali (Livonia, Letthigallia et Estonia), bet sākot ar 1209.g. formula Livonia et Letthigallia tiek aizvietota ar izteicienu Livonia et Letthia.
…
