To veido asinis, limfa un audu jeb šūnstarpu šķidrums, kā arī speciālie šķidrumi (likvors jeb smadzeņu šķidrums, sinovijs jeb locītavu šķidrums, iekšējās auss šķidrums, acs ābola šķidrums). Visi šķidrumi veido kopēju sistēmu, jo audu šķidrums veidojas asins plazmai izfiltrējoties no kapilāriem šūnstarpu vidē. Limfa veidojas audu šķidrumam iesūcoties limfas kapilāros. Savukārt lielie limfvadi beidzas apakšējā dobajā vēnā. Speciālie šķidrumi veidojas no šūnstarpu šķidruma.
Iekšējo vidi organisms notur gandrīz nemainīgu. Nemainīgumu sauc par homeostāzi. Tas nodrošina labus dzīves apstākļus šūnām, jo šūnām tā ir ārējā vide. Homeostazēšanā piedalās praktiski visas orgānu sistēmas. Piemēram, ķermeņa temperatūru regulē aknas un muskuļi, kuros ražo siltumu, kā arī āda, caur kuru atdod lieko siltumu vai samazina tā zudumus. Sāļu koncentrācijas regulē gremošanas trakts, nieres un endokrīnā sistēma.
Asinis
Asinis ir ~ 7% no ķermeņa masas. Vīriešiem mazliet vairāk nekā sievietēm, jo viņiem ir lielāka muskuļu masa. Miera stāvoklī apmēram 50% asiņu atrodas depo orgānos (zemādas un plaušu asinsvadi, aknas, liesa, limfmezgli), jo nav nepieciešams pārāk daudz O2 un barības vielu, un tas atvieglo sirds darbu. Šīs asinis asinsvados tiek izsviestas fiziskas slodzes, emocionāla pārdzīvojuma vai asins zuduma laikā. Asinis ir viskozs šķidrums, to viskozitāte ir 4,5 līdz 5,5. Vidējā asiņu temperatūra organismā ir 38,00 C.…
