Es izvēlējos ideju, kas parādās Senekas darba „Vēstules Lūcijam par ētiku” 13.vēstulē.
Vēstule ir veidota kā saruna starp Seneku un Lūciju. Seneka runā ar Lūciju, un mums ir tā iespēja izlasīt Senekas idejas un ieklausīties viņa viedoklī par dažādām tēmām. Manas izvēlētās 13.vēstules tēma ir „Kā izvairīties no nāves bailēm nākotnē”.
Vēstule Lūcijam iesākas ar salīdzinājumu par grūtību pārvarēšanu. Tiek izmantoti dažādi piemēri, kā piemērs par atlētu. Tālāk parādās viena no galvenajām vēstules idejām : „ Kas mūs baida, Lūcij, ir sastopams biežāk nekā tas, kas mūs moka, un biežāk ciešam savās iedomās nekā īstenībā.” Vēstules turpinājumā Lūcijam tiek dots padoms: „ Neesi nelaimīgs pirms laika, jo tas, kas tevi it kā draud un tevi baida, varbūt nekad nenotiks, vismaz vēl nav noticis.(…) Mēs vai nu pārspīlējam savas ciešanas, vai aizsteidzamies tām priekšā, vai izdomājam tās.” Es iepriekš minētajai domai pilnībā piekrītu, manuprāt, tā arī ir. Lielākā daļa no bailēm ir pašas bailes par bailēm. Pati reizēm apzinos, ka mani milzīgie uztraukumi ir bijuši pārspīlēti, jo galu galā viss ir atrisinājies un nemaz nav noticis tas, kas varēja notikt un no kā es tik ļoti biju baidījusies. Tas atsauc prātā teicienu: „ kas būtu, ja būtu”, bet reizēm nevajag domāt, kas būtu, ja būtu, jo tieši „ja” ir tas, kas norāda, ka tā ir tikai varbūtība, kas var piepildīties, un var arī nepiepildīties. Lai gan diemžēl bieži saprotu, ka manas bailes bijušas nevajadzīgas tikai tad, kad uztraukumi un problēmas ir atrisinājušās. Vienkāršākais piemērs ir eksāmenu likšana beidzot vidusskolu.…
