Emocionālā un uzvedības pašregulācija

Secinājumi
1. Apzināta mērķtiecības sekmēšana katrā jaunietī skolas pedagoģiskā procesa ietvaros ar pašrealizācijas un pašregulācijas attīstību, veicina gan sekmīgumu darbībā, gan ļauj realizēties izglītības mērķiem, kuri virzīti uz konkurētspējīgas, patstāvīgas personības veidošanos integrētā sabiedrībā, tai pat laikā, saglabājot savu kultūru, vērtības un autonomiju.
2. Pašregulācija var īstenoties caur iemācīšanos, kuras galveno funkciju veic no četriem komponentiem – uzmanības, saglabāšanas atmiņā, motoriski reproduktīvā un motivatīvā procesa – sastāvošas darbības novērošana.
3. Cilvēks pašregulācijas un pašapliecināšanās procesā pilnveido savas spējas, apgūst jaunus mērķu sasniegšanas principus un metodes, kas uz iepriekšējās pieredzes bāzes veidojas kā jauni, pilnīgākas uzvedības modeļi.
4. Mijiedarbe starp motoro (kustības) un kognitīvo (izziņas) sistēmu ir ļoti spēcīga. Lēmumi, ko pieņemam un spriedumi, ko ikdienā izdarām, ir tieši saistīti ar mūsu ķermeņa kustībām, lai gan mēs šo saikni parasti neapzināmies. Savukārt fiziskas kustības var izraisīt tūlītēju emocionālu atgriezenisku reakciju, kas ir norāde, ka cilvēkam nepieciešama pašregulācija – tā palīdz vadīt iekšējos līdzsvara jeb homeostāzes procesus, kas ir primāri, lai mēs spētu izdzīvot un pielāgoties apkārtējai videi.
5. Būtiski sporta skolotājam ir izvērtēt bērnu vecumu un fizisko formu, dot individuālus uzdevumus, kas atbilstu viņa sagatavotībai.
6. Aptaujā „Pašregulācija” (A.K. Osņickis) tika noskaidrots audzēkņa pašregulācijas darbību līmenis pirms un pēc elpošanas un muskuļu atslābināšanas vingrinājumu, kas veicina skolēnu emocionālo un uzvedības pašregulāciju, aprobācijas.
…