| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Mantošanas tiesību vispārējs raksturojums | 3 |
| 2. | Testamentārā mantošana | 5 |
| 2.1. | Testamenta saturs un forma | 5 |
| 2.2. | Spēja taisīt testamentu | 6 |
| 2.3. | Testamentāro mantinieku veidi | 7 |
| 2.4. | Neatraidāmo mantinieku institūts | 7 |
| 2.5. | Testamenta atsaukšana | 7 |
| 2.6. | Savstarpējie testamenti | 7 |
| 3. | Līgumiskā mantošana | 8 |
| 4. | Likumiskā mantošana | 8 |
| 5. | Mantojuma iegūšana | 10 |
| Nobeigums | 11 | |
| Izmantotā literatūra un avoti | 11 |
Mantošanas tiesības cilvēces vēsturē ir viens no senākajiem institūtiem, kas senatnē domājams pastāvējis paražas vai rituāla veidā un tikai vēlāk pieņēmis rakstisku formu. Tiesības atstāt un saņemt mantojumā varu, naudu, privilēģijas bijis nozīmīgs faktors sabiedrības attīstībā. Šodien mantošanas tiesības ir civiltiesību institūts, kas regulē attiecības, kas saistītas ar mirušā tiesību un pienākumu pāriešanu uz citām personām. Attiecībā uz mantošanas tiesībām gan Latvijā, gan Rietumeiropas valstīs ir spēkā divi pamatprincipi - testamenta atstāšanas brīvība un ģimenes interešu aizstāvība. Šie principi ir saitīti viens ar otru. To savstarpējās attiecības dažādos periodos un dažādās valstīs ir dažādas.
Mantošanas un ģimenes tiesības tradicionāli ir visstabilākais un konservatīvākais civiltiesību institūts. Pēdējā gadsimta laikā mantošanas tiesības mainījušās maz, salīdzinot, piemēram, ar komerctiesībām, tomēr tās mainījušās lielā mērā salīdzinot ar to attīstību iepriekšējos gadsimtos. Pēdējā gadsimta laikā galvenokārt paplašinātas pārdzīvojošā laulātā mantošanas tiesības, atzītas vai nostiprinātas ārlaulības bērnu mantošanas tiesības, kā arī dažās valstīs sašaurināts mantotāju loks. …
Civillikums, mantošanas tiesības.
