Sociālās problēmas risināt ir ļoti sarežģīti, jo tur centrā ir cilvēks ar savām īpatnībām, savu unikālo dzīves pieredzi un uzskatiem. Sociālajam darbiniekam ir jāpalīdz viņam tikt galā ar radušos problēmu un, lai to paveiktu, viņam nepieciešamas speciālas zināšanas un prasmes. Sociālo darbu nevar darīt jebkurš. Nevar arī teikt, ka visas sociālās problēmas tiks atrisinātas, ja novērsīs naudas trūkumu. Jebkurā sociālā procesā galvenais ir cilvēks. Jo izglītotāks un gudrāks ir cilvēks, jo veiksmīgāk attīstīsies process.
Globalizācija skārusi arī Franciju. 80.gados tika slēgtas ogļrūpniecības šahtas un tekstilfabrikas - ražošana tika pārvietota uz trešās pasaules valstīm, kur ir lētāks darbaspēks. Daudz cilvēku zaudēja darbu, un saasinājās sociālās problēmas – bezdarbs, narkomānija, noziedzība...
Pirmais, kas pārsteidz Francijā, sociālo jautājumu risināšana ir pilnīgi decentralizēta un ierosmes tai galvenokārt nāk “no apakšas”. Tas nozīmē, ka ikkatra pašvaldība var izstrādāt savu projektu specifiski vietējās sociālās problēmas risināšanai un no attiecīgā sociālo lietu ministrijas departamenta pieprasīt tam finansējumu.…
