Gleznošanas paņēmieni
Vērojot dabu, viens no impresionistiem Pisaro secināja, ka melnās krāsas dabā nepastāv, tādēļ jaunie mākslinieki izmantoja tīras krāsas - zilo, sarkano, dzelteno, oranžo, violeto, zaļo un balto krāsu, kā arī šo krāsu starptoņus
Krāsa tiek klāta biezi, ar īsiem otas triepieniem.
Krāsas klāj cieši līdzās vienu otrai, radot optisku krāsu sajaukšanās efektu, bet cenšoties izvairīties no tiešas krāsu jaukšanas.
Krāsu klāj vēl mitrā krāsā, negaidot kamēr tā nožūst, tādejādi nedaudz sajaucot krāsas un padarot robežas starp krāsām maigākas.
Netiek izmantotas plānas, caurspīdīgas krāsas kārtas.
Tiek mēģināts attēlot dabisko gaismu, īpaši pievēršot uzmanību krāsu atspīdumiem no dažādiem objektiem.
Gleznojot plenērā (brīvā dabā) ēnām lieto zilu krāsu, attēlojot debesu atspīdumu uz virsmām.
Fragmentāra kompozīcija, daļējs telpiskuma noliegums.
Galvenais ir forma, bet saturs kļūst otršķirīgs.
…
