Islāms

Islāma rašanās
Muhameda islāma pirmsākumi ir meklējami Arābijā. 6.gs. beigās. Šajā maršrutā bija Meka, kurā 570. vai 571. gadā kureišu cilts tirgotāju ģimenē dzima Muhameds.

Saskaņā ar islāmu, 40 gadu vecumā Muhameds saņēma no Dieva pirmo atklāsmi, kuru tam sniedza erceņģelis Gabriels. Nākamajos 23 dzīves gados Muhameds saņēma erceņģeļa sniegtās atklāsmes. Tās bija āju (arābiski - "zīme" vai "brīnums") "vārsmu" formā. Atklāsmes teksts varēja būt garš vai pat tikai dažas rindiņas.

Fakti
Ir monoteistiska reliģija, kas dalās “vispārīgajā islāmā” un “konkrētajā islāmā”
Arābu valodā vārds islām nozīmē pakļaušanos, jeb padošanos, apzīmējot ticības pamata vērtību – pilnīgu padošanos Dievam.
Pēc sekotāju skaita islāms ir otra lielākā reliģija pasaulē (lielāka ir vienīgi kristietība). Tiek lēsts, ka musulmaņu kopējais skaits ir no 1,2 līdz 1,57 miljardiem.
Islāmā islāmu nedēvē par "reliģiju" šī koncepta rietumu izpratnē, bet gan par "reliģiju-dzīvesveidu". Tas nozīmē islāma valdīšanu islāmticīgā dzīvesveidā un nepieļauj ticības uzskatu un praktizēšanas šķiršanu no praktiskās dzīves.
Lai gan jau drīz pēc Muhameda un viņa skolnieku nāves islāma likumi tika aizvien plašāk ignorēti, tomēr daļa no tiem reģionāli tika ievēroti. Tā islāms būdams "dīn" (reliģija, kas nosaka dzīvesveidu) ietekmēja dažādas dzīves jomas, ieskaitot kultūru un mākslu, radot unikālus mākslas paņēmienus un stilus.
Islāmticīgo sabiedrības un valstis bija attīstītākās un vadošās zinātnē tā sauktajā "Islāma zelta laikmetā" no 8. līdz 13. gadsimtam.
Ramadāns islāma kalendārā ir svētākais mēnesis, kura laikā musulmaņiem jāaturās no ēšanas, dzeršanas un seksuālām attiecībām. Visu mēnesi ilgst svētki, kas arī saucas ramadāns. Tas pēc kārtas ir 9. mēnesis.…