Henriks Senkevičs uzskatāms par vienu no talantīgākajiem vēsturisko romānu autoriem. It sevišķi slavināms viņa izcilākais veikums „senpoļu valodas” (jenzyk staropolski) tiešām nopietnā restaurācija „Triloģijā”, turklāt iespēju robežās uzrādot visas poļu valodas reģionālās atšķirības 17.gadsimtā. „Triloģijas” romānos tēli runā vēsturiski atbilstošu valodu, gandrīz to pašu, ko runājuši viņu prototipi.1 Viņa devums Polijas literatūrā ir neatsverams.
Šajā referātā apskatīti divi, ne mazāk nozīmīgi romāni pasaules literārajā mantojumā. Vispirms jau jāatzīmē romāns „Quo Vadis” ar kuru Senkēvičs izpelnījās vispasaules slavu un kas viņam atnesa arī Nobela prēmiju literatūrā. Arī romāns „Krustneši” ir populārs un lasīts un interesi, protams, visvairāk izraisa aprakstītā reģiona iedzīvotājos – Centrālā un Austrumeiropā.
…
