Antuāna de Sent-Ekziperī „Mazais princis” ir jaukākā un filozofiskākā grāmata, ko pēdējā laikā esmu izlasījusi. Mazais princis ir mazs zēns, kurš ir nokritis uz Zemes, un pavada šeit veselu gadu. Viņš tuksnesī sastop kādu lidotāju, un tādējādi šī grāmata sastāv no Mazā prinča stāstiem viņam. Šī varētu šķist pavisam bērnišķīga grāmata, tomēr tā ir ar dziļi filozofisku jēgu.
Mazais princis apceļodams tuvākos asteroīdus, uz viena sastop kādu karali, kura vārdus man nācās uzskatīt par ļoti saprātīgiem, un tie katrā ziņā nav domāti bērnu grāmatai: „No katra jāprasa tas, ko katrs spēj pildīt. Autoritāte vispirms balstās uz saprātu. Ja pavēlēsi savai tautai mesties jūrā, tā sacelsies. Man ir tiesības prasīt paklausību, tāpēc, ka mani rīkojumi ir saprātīgi.” Ai, ja arī Latvijas valdība to saprastu!…
