Pamatojumu - ne ar ko neierobežotai absolūtai varai, meklēja cilvēku egoistiskajā iedabā. Katras cilvēks pirmām kārtām tiecas apmierināt savas personīgās intereses, bet sabiedriskajai dzīvei velta vienīgi atlikušos spēkus un laiku. Hobss atzina, ka privātajā dzīvē cilvēkam ir tiesības uz brīvu rīcību, taču neviens nedrīkst apmierināt savas vajadzības uz citu rēķina un ignorēt sabiedrības kopīgās intereses, jo visi ir vienlīdz brīvi un visiem ir kopīga nepieciešamība pēc miera un kārtības. Tā kā atsevišķi cilvēki to bieži nesaprot, tad tauta nodod valstij tiesības, izmantojot piespiedu līdzekļus, regulēt sabiedrisko kārtību. Varas uzdevums ir pavēlēt, pavalstnieku – paklausīt. Tā ir saprāta diktēta nepieciešamība, bez kā nav iespējama normāla dzīve. Valsts vara tikai tad ir spēcīga, ja tā ir absolūti suverēna. Katram pavalstniekam jāsaprot, ka neizbēgamā personiskās brīvības ierobežošana galu galā ir viņa paša interesēs.…
