-
AMI Latvijas Nacionāla operas un baleta ēka
2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | IEVADS | 3 |
| 2. | OBJEKTA BŪVVĒSTURE | 4 |
| 2.1. | Celtniecība un vēsturiskā attīstība, autori, radītāji | 4 |
| 2.2. | Funkcionālie uzdevumi un pārbūves | 4 |
| 2.3. | Celtnes nozīme kultūrā un sociālajā jomā | 6 |
| 2.4. | Operas nama rekonstrukcijas, raksturojums mūsdienās | 6 |
| 3. | OBJEKTA IZPĒTE KLĀTIENĒ (oktobris 2022) | 8 |
| 3.1. | Ēkas foto | 8 |
| 3.2. | Ēkas skice | 10 |
| 3.3. | Ēkas esošās situācijas tekstuāls apraksts | 11 |
| 3.4. | Objekta stilistika, fasāžu arhitektūra un mākslinieciskā kvalitāte | 12 |
| 3.5. | Iekštelpu apdare un detaļas | 13 |
| 3.6. | Objekta saglabātības stāvokļa novērtējums | 13 |
| 3.7. | Objekta saglabāšanas un izmantošanas ieteikumi | 13 |
| 4. | IZMANTOJAMA LITERATŪRA | 14 |
2. OBJEKTA BŪVVĒSTURE
2.1.Celtniecība un vēsturiskā attīstība, autori, radītāji
Ēka atrodas Latvijas galvaspilsētas vēsturiskajā centrā. Nacionālās Operas nams Aspazijas bulvārī 3, celtais kā Rīgas Pirmais (vācu) pilsētas teātris, pieder pie Eiropā 19. gs. eklektisma stila klasicizētās formās celtajām brīvstāvošām sabiedriskām celtnēm, kuru arhitektūrā parādās jau klasicisma laikmetā balstītie antīkā “mākslas tempļa” ideāla meklējumi.
Latvijas Nacionālās operas un baleta pirmsākumi meklējami 1782. gadā, kad atklāja pēc Hāberlanda projekta celto Rīgas teātra (Rigaer Stadttheater) namu ar 500 skatītāju vietām, ko sauca arī par Muses namu.
Pēc Vecrīgas cietokšņa bastionu un vaļņu norakšanas (1857–1863) bijušajā aizsargjoslā gar tagadējo kanālmalu parādījās plašas neapbūvētas teritorijas, kur agrāk atradies viens no Rīgas nocietinājumu sistēmas elementiem - Pankūku bastions.
1860.-1863. gadā uzcēla jaunu Rīgas pilsētas teātra ēku ar gandrīz 2000 skatītāju vietām. Projekta autors bija L. Bonštets. Būvdarbus vadīja arhitekti H. Šēls un F. V. Hēss. Ēka izmaksāja 280 000 rbļ, tajā bija 1306 skatītāju vietas un telpa 60 orķestrantiem. …
