Instinktu teorijas ir senākās no agresijas teorijām. Pirmais tādu izvirzīja Zigmunds Freids, pieņemot, ka agresivitāte ir viena no cilvēku neapzinātajām pamatdziņām. Viņš arī izvirzīja ideju par nāves instinktu – virzību uz nāvi un tendenci atgriezties neorganiskā stāvoklī. Ar to saistītā enerģija pastāvīgi tiek vērsta uz āru, lai izsargātos no indivīda pašiznīcināšanās. Freids uzskatīja, ka agresīva uzvedība atbrīvo cilvēku no šīs enerģijas radītās spriedzes. Agresija ir neizbēgama parādība.
Ē. Fromms oponē Freidam, uzskatot, ka cilvēks pēc savas būtības nav agresīvs. Viņš uzskata, ka instinktīvs pamats ir tikai t. s. labvēlīgajai agresijai, savukārt ļaundabīgas agresijas izcelsme ir sociāla. Cilvēku lielā mērā nosaka iedzimti agresīvie instinkti. Agresija saskaņā ar etoloģisko pieeju palielina dzīvo būtņu iespējas izdzīvot evolūcijas gaitā. Tāpēc agresivitāte primāri ir vērsta nevis uz pašiznīcināšanu, bet gan uz pielāgošanos izdzīvošanai. …
