Valsts – viena no sabiedrības organizācijas formām , vienas augstākās varas tiesiski organizēts un vadīts noteikts cilvēku kopums konkrētā teritorijā.
Jebkurai valstij raksturīgi trīs pamatelementi, ar ko tā atšķiras no visām pārējām mūsdienu sabiedrības organizācijām:1)noteikta teritorija ;2)šai teritorijai piesaistītie iedzīvotāji –valsts suverēnā tauta ;3)vara , ko atšķirībā no citiem varas veidiem sauc par publisko varu .
Obligātā valsts pazīme ir neatkarība – teritorijas , iedzīvotāju un varas institūciju neatkarīgums no citām valstīm , iespēja patstāvīgi kārtot savas iekšējās lietas un ārējās attiecības .Mūsdienu pasaulē neatkarība nevar būt absolūta , jo valstīm citai ar citu ir starptautiski līgumi , kā arī dažādas ekonomiskas un politiskas saistības. Taču neatkarība izpaužas apstāklī , ka valsts pati pēc savas izvēles lemj , kādas saistības tai uzņemties . Neatkarību apliecina arī tas, ka valsts ir starptautiski atzīta un citas valstis šai neatkarībai piekrīt , kā arī ir gatavas to cienīt.
Valsts būtība un nozīme. Vēstures gaitā teritoriālās cilvēku kopības ir dažādi mainījušās . Ir radušās un izzudušas milzīgas impērijas. Teritorijas ir apvienojušās un dalījušās. Ir mainījies arī publiskās varas apjoms un forma . Ir mainījušās instances, kas šo varu ir realizējušas. Bet pati valsts kā sabiedrības organizācijas forma , kas radusies civilizācijas rītausmā , ir saglabājusies un joprojām pilnveidojas
…
