Lai gan ES ir viena no bagātākajām pasaules daļām, starp tās reģioniem pastāv lielas ienākumu un attīstības atšķirības. Tādēļ ES ir sākusi īstenot īpašu reģionālo politiku - pasākumu un instrumentu kopumu ar mērķi mainīt valstu vai reģionu ekonomisko un sociālo struktūru. Reģionālās politikas iedarbības objekti ir projekta partneri un par projekta īstenošanu atbild projektam tuvākais administrācijas līmenis.
ES reģionālās attīstības politikas pirmsākumi meklējami jau 50-to gadu otrajā pusē, līdz ar ES dibināšanas līguma izveidi, kurā tika atzīta reģionālo problēmu esamība un deklarēta dalībvalstu vēlme „samazināt reģionu starpā pastāvošās atšķirības un likvidēt mazāk attīstīto reģionu atpalicību.” Šim nolūkam 1958. gadā tika izveidota Eiropas Investīciju banka, kas sniedz aizdevumus projektiem problēmu risināšanai reģionos. Eiropas reģionālās attīstības fonds tika izveidots 1975. gadā, kad ES pirmā paplašināšanās rezultātā kļuva nepieciešams tālāk pilnveidot reģionālās politikas darbību. Līdz ar Grieķijas, Spānijas un Portugāles pievienošanos Eiropas Kopienai, atšķirības dalībvalstu ekonomiskās attīstības līmenī kļuva krasi atšķirīgas. Lai risinātu šo problēmu, 1986. gadā parakstītajā Vienotajā Eiropas aktā tika iekļauta jauna sadaļa – „Ekonomiskā un sociālā kohēzija”, kurā tika noteikts EK uzdevums – izstrādāt un veikt darbības, kas veicinātu dalībvalstu reģionu harmonisku attīstību.…
