Apgaismības laikmeta ideju pamatā ir visnotaļ ideālistisks priekšstats par cilvēka prāta spēju un apziņas noteicošo lomu gan katra cilvēka individuālajā, gan sabiedrības kopējā attīstībā. 18.gs aizsākušos apgaismības laikmetu var uzskatīt par jaunu filozofiskās domas attīstības posmu, un var arī apgalvot, ka pateicoties tieši šo inovatīvo apgaismotāju centieniem, sabiedrības masas tika izglītotas, zinātne lieliem soļiem attīstījās uz priekšu, salīdzinoši īsā laikā notika liels progress visās dzīves jomās, kam par stūrakmeni kalpoja tā laika filozofu izteiktās nostādnes, kas balstījās uz vēlmi un nepieciešamību izkopt prāta spējas, atteikties no emociju un jūtu pasaules, reliģijas radītās aprobežotības, jebkā, kas varētu nomākt cilvēka intelekta un racionālas domāšanas attīstīšanos.…
