Neziņa ir biedējoša, ja cilvēka liktenis atkarīgs no dabas un veiksmīga nejaušības. Šādos brīžos tiešām aizmirstas kādreiz dzirdētie gudrie vārdi, ka nāve ir tikai sākums. Lai saprastu, kāda vērtība ir dzīvei, jāzina, kas ir nāve...Tajā brīdī viss kļūst mazsvarīgs, un vērtīgais ir tikai viens- dzīvot. Īpaši Kārlēnam šī apziņa par nāves tuvošanos, manuprāt, lika iekšēji sabrukt, jo neviens vārds vai cerība nedeva iespēju izdzīvot.
Es, protams, nezinu, kas notika noveles nobeigumā. …
