Vācu romantisma pārstāvja Hofmaņa romānam „Runča Mura dzīves uzskati” ir interesanta uzbūve. Tajā savijās runča Mura piedzīvojumi ar kapelmeistara Kreislera biogrāfiju, kas faktiski ir paša autora dzīves apraksts [6]. Romānam raksturīgs patētisms, tā valodā ir subjektīvi emocionālo elementu pārsvars ( spilgtas metaforas, retoriski izsaucieni, jautājumi, uzrunas), mūžīgais ideāla meklējums, kontrasts starp īstenību un ideāliem, kā arī autors demonstrē žanra brīvību (prozas teksts mijas ar dzejas rindām), kas raksturīgs romantisma virzienam. Romāna tekstā ir daudz latīņu vārdu, attēloto varoņu raksturošanai tiek aizgūti antīko mītu varoņi, kas norāda uz to, ka Hofmani kā romantiķi interesē mītu pasaule.
Kā viena no galvenajām romantisma virziena iezīmēm ir divpasaulība, t.i., autors šķir ideālo pasauli no reālās, kas izpaužas kā reālās pasaules atainošana, bet tajā pašā laikā tiekšanās pēc ideālās pasaules [4]. Autors saprot, ka šīs divas pilnīgi atšķirīgās pasaules nav savienojamas, tāpēc ar lielāku kontrastu starp ideāliem un īstenību starpniecību tiek parādīta un pasvītrota šo abu pasauļu atšķirība, ko Hofmanis romānā panāk ar romantiskās ironijas palīdzību, kas caurstrāvo visu romānu. Hofmanis parāda uzspēlētību firsta galmā un savstarpējās attiecībās, galma etiķetes ievērošanas muļķības, cilvēka vēlmi gūt labumu no visa, neiejūtību savstarpējās attiecības (runča Muciusa bēru ceremonija tika pasteidzināta sakarā ar bērinieku lielo izsalkumu, un noslēdzās ar bēru mielastu, kura laikā visi „smējās, jokojās, un, kad mielasts bija beidzies, pats nopietnais seniors Pufs ieteica uzdejot”), garīdzniecības netikumus („man vairs nekas cits nav vajadzīgs kā glāze laba vīna un skanīga baznīcas dziesma ”), neuzticību utt.
…
