Novelē „Zirgs, trīs govis un simts rubļu,” bij puisis vārdā Reinis kurš bija nabags. Reinis bija visai prātīgs puisis, tā pat kā Kārlis no noveles „Raudupiete”: „... Lai gan Reinis bija jaunākais, tad viņš tomer bija saprātīgakais no abiem. Viņš domāja: „Ko lai man dzeršana līdz? Ko caur to Panākšu?” Tas norāda uz to ka Reinis bija saprātīgs. Bet visam labam klāt nāk arī slikts, Reinis bija nedaudz mantkārīgs, viņš ņēma Natāli par sievu, jo vēlējās lielo pūru.
Reinim bija arī tēvs, panīcis saimnieks, kurš visu naudu notrieca un nemaz netaisījās ietaupīt: „... Tā kā tēvs nejaudāja un nejaudāja izkulties no parādiem...” Tēvs, ātri vien, kļuva par dzērāju: „Pret raizēm par šādi pārvērtušos dzīvi tēvs sāka lietot līdzekli, kuru Reinis nevarēja atzīt par pareizu, proti, tas sāka dzert.”
Blaumanis savās novelēs, pārsvarā, izvirza divus svarīgākos vīriešu tēlus, bagāto un nabadzīgo, negatīvo un pozitīvo tēlu.
…
