Romāna nosaukums ir ‘’ Sila Runcis’’, dīvaini, bet Plaudim piemīt īpašība,par nosaukumu saviem darbiem izvēlēties ko tādu, kas neatbilst tiešajam mērķim. Tādēļ, manuprāt, lūša nozīme vijas visam cauri simboliski. Šajā romānā gan eksistēja persona, kuras iesauka bija sila runcis, bet šim cilvēkam nebija svarīgākā loma. Galveno nozīmi dala mīlestība un kārtība Ātrupē. Šajā pilsētā ir izveidojusies sava kārtība, tomēr šī kārtība sagrūst un vienīgie, kas paliek neskarti ir Madis ar Deju, viņus sarga mīlestība. Lūsis ir meža valdieks, tomēr ir cilvēks, kuru ciema ļaudis dēvē tapat, jo viņš ir tas, kurs valds šo ciemu. Šī ‘’valdīšana’’ slēpjas tieši kārtībā. Cilveki var uzticēties šim Sila Runcim, jo viņš ir nemainīgs un stabils, viņš savu vārdu nekad nav pārkāpis, viņa noteiktība rada drošības un uzticības sajūtu cilvēkos. ‘’Bez Sila Runča te nebūtu ne dārzu, ne tīrumu, ne cilvēku, te viss pamazām aizaugtu kā purva ezers un pēc gadiem kuplotu jauns mežs, un te badītos zaķi’’(98.lpp.) Kaut arī ir tādi, kas ar vārdiem viņu ienīst vai ienīst no visas sirds, Madis ar Deju nonāk pie atskārsmes, ka tā ir sava veida mīlestība. ‘’ Un tieši šis fakts, ka viņi netiek vaļā no šīm domām, liecina par to, ka viņi to mīl’’.…
