Kamēr ir nepieciešams uzdot jautājumus un eksperimentēt ar mediju ražošanas modeļiem, kas darbojas krīzes un posta situācijās, ir arī svarīgi zināt, kad pāriet citos “medību laukos”. Laikā, kad ap mums plosās kari – kari, kas racionalizē preču transportāciju, slēpjoties, ai, cēlu principu ēnas, kari pret terorismu, kari pret narkotikām, informācijas kari un kari pret informāciju, varbūt mums vismazāk ir nepieciešams reklamēt savas aktivitātes kā viena vai otra karamākslas principa paplašinājumu. Kad mums jautā, kurā pusē mēs esam, par vai pret, tā vai cita ienaidnieka patvērumā, vienīgā patiesā atbilde ir nespēlēt šo spēli vispār. Šo atteikumu nevajadzētu jaukt ar “masveida izceļošanu”, klusējošu pasivitāti vai pacietīgu atkāpšanos. Tā ir modrība, kas liek turpināt domāt, domāt aiz acīmredzamā – aiz trešās, ceturtās vai piektās alternatīvas apokaliptiskajai vai utopiskajai pieejai medijiem.3 …
