Vērtējums:
Publicēts: 05.04.2022.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 1.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 2.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 3.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 4.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 5.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 6.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 7.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 8.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 9.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 10.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 11.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 12.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 13.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 14.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 15.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 16.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 17.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 18.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 19.
  • Prezentācija 'Valstis jauno laiku noslēgumā', 20.
Darba fragmentsAizvērt

Mihails Bakuņins
Katrs cilvēks neviļus ir tāds, kāds tas ir, tāpēc viņam ir tiesības būt viņam pašam. Revolūcijai ir nepieciešama plaša iznīcība, jo šādā veidā un tikai tā dzimst jaunas pasaules.
Anarhisms

Sievietes un sabiedriskā dzīve
Valsts pārvaldē bija iesaistīta liela daļa sabiedrības, tāpēc radās jautājums – kur ir sievietes?
Jau Lielās Franču revolūcijas laikā sievietes devās karagājienos un pieprasīja tiesības veidot savu gvardi
Rakstniece Olimpe de Gožē uzrakstīja «Sieviešu un sieviešu pilsoņu tiesību deklarāciju», taču revolūcijas līderi to nepieņēma

Sievietes loma
19. gs. otrajā pusē notika kustības, kas pieprasīja paplašināt vēlēšanu tiesības, kurās aktīvi piedalījās sievietes un ieguva nosaukumu – sufražistes
Tā kā panākumu nebija, 20. gs. sākumā kustība kļuva agresīvāka un sufražistes ieņēma valsts iestādes, uzbruka valsts vadītajiem un pat meta bumbas valsts iestādēs, nonākušas cietumā rīkoja bada streikus
19. gs. otrajā pusē pieņēma likumus, kas ļāva sievietēm lielākas tiesības, pirmās no tām – tiesības šķirties un patstāvīgi rīkoties ar savu mantu (pirms tam bija vajadzīga tēva vai vīra piekrišana)
Uzmanību pievērsa arī sieviešu izglītībai
Meitenes un zēni gāja arī atsevišķās skolās, taču Zviedrijā bija pirmā vidusskola, kurā abi dzimumi mācījās kopā
Šveice bija pirmā valsts, kurā sievietes varēja iegūt arī augstāko izglītību

Autora komentārsAtvērt
Atlants