Dekarta filosofija galvenokārt kā metodes meklējumi pamatā tiek saistīti ar drošticamu zināšanu iegūšanas iespējamību un Arhimēda punkta atrašanu, uz kā būtu iespējams būvēt zināšanu sistēmu, kas spētu pateikt ko patiesu un neapšaubāmu par pasauli. Tomēr Dekarta filosofijai nav tikai kognitīva nozīme, bet arī morāla, turklāt šī morāle tiek pamatota gan zināšanu iespējamībā, gan parādās priekšstatā par iedzimtajām idejām, gan prāta funkciju skaidrojumā. Dekarts norāda, ka filosofija viņam nozīmē arī prāta slimību ārstēšanu ar skaidru un patiesu spriedumu palīdzību. Šādiem patiesiem spriedumiem ir nozīme ne tikai cilvēka domāšanā un zināšanu sistēmas veidošanā, bet arī labas dzīves vadīšanā. Savā darbā gribu parādīt Dekarta darbos saskatāmo saistību starp kognitīvajiem aktiem un ētiku, kas izriet no metodes meklējumiem, iedzimto ideju izpratnes kā par struktūru, nevis saturu.
Džons Maršals savā darbā “Dekarta morāles teorija” atsaucas uz Dekarta pētnieku Maršalu Gjero (Martial Gueroult), kurš norāda, ka Dekarta morāle ir sistēma, kuras mērķis ir laime, līdzīgi kā medicīnas mērķis ir veselība.…
