Klods Monē bija viens no jaunajiem māksliniekiem 19. gadsimta beigās, un viņa darbus nepieņēma oficiālajos salonos, jo izstāžu veidotāji nesaprata jaunā gleznotāja māksliniecisko stilu. Šie jaunie mākslinieki, un tāpat Klods Monē, atteicās no tradicionālā stila. Viņš negribēja attēlot savos darbos lietas kuras visiem bija sen zināmas un iepazītas, viņu interesēja nepatstāvīgais, mainīgais un ātri gaistošais, ko var uztvert kā viena momenta iespaidu – acumirkli. Cilvēki, kuri vēroja šīs gleznas īsti nesaprata šī mākslinieka pieeju, viņiem tas likās kaut kas nesaprotams.
Kāds žurnālists par izstādi bija uzrakstījis kritisku rakstu, kurā par šiem māksliniekiem smējās un nosauca tos par impresionistiem, šiem jaunajiem māksliniekiem sākumā tas nepatika, bet vēlāk viņi saprata, ka radītais apzīmējums ļoti precīzi apzīmē viņu mākslas stilu. Šis žurnālists viņus nosauca par impresionistiem, jo impresija nozīmē acumirkļa iespaids.
Impresionismā mākslinieku darbi kļuva aizvien gaišāki un krāsaināki, un izrādījās ka priekšmeta krāsa nav tā absolūtā īpašība, bet gan viss ir atkarīgs no apgaismojuma, un no blakus esošo priekšmetu krāsas.
Visus optikas formulētos likumus par krāsas uztveres īpatnībām impresionisti savos darbos aizvien biežāk sāka ņemt vērā, un bieži vien izvirzīja par galveno. …
