Ikviens cilvēks kaut reizi dzīvē ir vai nu tiešāk, vai netiešāk saskāries ar koku, kurā attēlotas grupas, kādās iedalās valodas, saskāries ar tā saucamo “valodas koku”. Protams, šie valodas koki ir daudz un dažādi. Ar šo koku palīdzību, uzskatāmāk ir parādīta valodu ģenealoģiskā klasifikācija.
Iecere rakstīt pētījum radās, jo vēlāk, vairāk apskatot vārdus, kas pēc ģenealoģiskās klasifikācijas ir sagrupēti vienādā līmenī, var uzzināt, piemēram, kādas svešvalodas ir izdevīgi mācīties vienā laikā, ņemot vērā, ka daļa vārdu būs radnieciskas cilmes un vieglāk iegaumējami vai arī tieši otrādi – kādas valodas nevajadzētu mācīties vienā laikā, lai izslēgtu biežas sajaukšanas iespēju. Ģenealoģiskā klasifikācija arī atklāj vēsturiskus faktorus, piemēram, kādas teritorijas vēsturiski bijušas saistītas un kādas nē. Summējot visu kopā – uzziņa par ģenealoģisko klasifikāciju dod daudz derīgu zināšanu, kas būs noderīgas nākotnei.
Darba mērķis – uzzināt ģenealoģiskās klasifikācijas definīciju, udevumus.
Darba uzdevumi –
izkonspektēt esošos materiālus par šo tēmu,
izzināt ģealoģiskās klasifikācijas vēsturi, attīstību,
izdarīt secinājumus.…
