19. gs. gan Krievijas, gan Francijas augstākajās sabiedrībās laulība, šķiet, zaudē savu nozīmi. Laulības svarīgums dažādiem augstākās sabiedrības pārstāvjiem tiek bieži apskatīts tā laika literatūrā, arī Ļeva Tolstoja romānā „Anna Kareņina” un Onorē de Balzaka romānā „Gorio tēvs”. Abos darbos autori nosoda sabiedrībā valdošo vienaldzīgo attieksmi pret laulībām, tajā pašā laikā Tolstojs arī izceļ, viņuprāt, pareizos sabiedrības pārstāvjus, kuri pret laulībām izjūt cieņu.
Lasot 19.gs. literatūras darbus, kuros ir aprakstīta augstākā sabiedrība, nepamet Ļ. Tolstoja romānā „Anna Kareņina” minētais, ka augstākā sabiedrība ārpus laulības sakarus apskauž, nevis nosoda:
„Un, kaut gan par viņa [Vronska] mīlestību zināja visa pilsēta – visi daudzmaz pareizi nojauta to, kādas viņam attiecības ar Annu Kareņinu, - lielākais jauno cilvēku vairums viņu apskauda tieši par to, kas bija vismocošākais viņa mīlestībā, - par Kareņinas augsto stāvokli un par to, ka šā stāvokļa dēļ Vronska mīlas sakars bija sabiedrības uzmanības centrā.”…
