Ogleklis

Relatīvā atommasa – 12,o11, kušanas temperatūra, C0 3750. Oksidēšanās pakāpes –4, +2, +4.
Atrašanās dabā. Pēc izplatības Zemes garozā ogleklis ieņem 17.vietu. Dabā pastāv divi oglekļa altropiskie veidi – visās augu un dzīvnieku valsts vielās – organiskajās vielās, kā arī oglekļa dioksīdā un minerālos – krītā, kaļķakmenī, marmorā, dolomītā u.c.
Altropiskie veidi. Grafīts, dimants un karbīns. Amorfais ogleklis jeb ogle ir grafīta paveids.
Grafīts ir tumšpelēka, kristāliska viela ar metālisku spīdumu. Tas deg tikai tīrā skābeklī. Tam piemīt augsta elektrovadītspēja. No tā ražo elektrodus. Grafītu vēl izmanto ziežvielu, ugunsizturīgu materiālu un krāsvielu ražošanai, kā arī par neitronu palēninātāju kodoltehnikā.
Dimanti dabā sastopami reti, tā ir caurspīdīga, bezkrāsaina trausla kristāliska viela, kas stipri lauž gaismas starus. Nereti tas ir zilgans, iedzeltens, sārts, tumšpelēks, pat melns. Speciāli slīpētus dimantus sauc par briljantiem. Tos lieto juvelierizstrādājumu izgatavošanai. Dimantu tā lielās cietības dēļ lieto cietu materiālu apstrāde, iežu urbšanai. Pieprasījums pēc tehnikā izmantojamiem dimantiem ir liels, tāpēc augstā temperatūrā un spiedienā to iegūst no grafīta.
Karbīns ir melna, pulverveida viela, kuru ieguva 1963.gadā, katalītiski oksidējot acetilēnu. Karbīnam piemīt pusvadītāja īpašības.
Amorfētais ogleklis jeb ogle nav īpaša oglekļa modifikācija. Tā ir melna cieta viela, kas sastāv no sīkiem, neregulāras struktūras grafīta kristāliņiem to iegūst, termiski sadalot organiskos savienojumus. Nozīmīgākie ogles veidi ir kokss, kokogle, kaulu ogle un kvēpi. Kvēpi ir tīrākais amorfais ogleklis.…