Pateicība, par to, ka viss tik strauji attīstījās ir jāsaka ne tikai latviešu tautai, bet arī bet arī cittautiešiem, jo zemes bija ļoti daudziem, taču visiem šiem zemju īpašniekiem nebija liela ģimene, kas visu īpašumu palīdzētu kārtīgi apstrādāt, tādēļ bija nhepieciešams papildu darbaspēks. Šis darbaspēks tika meklēts Latgalē, taču pēc tam arī Lietuvā un Polijā. Taču ņemot vērā arī palīdzību no cittautiešiem, bija daudzas jaunsaimniecības, kuras bankrotēja, jo tas nemaksāja lētu naudu, lai apsaimniekot lielu zemes platību, kā arī ņemot vērā Latvijas ģeogrāfiju, ne visur Latvijā ir diezko auglīga augsne, tādēļ dažās vietās ieguldītais darbs neatmaksājās.
Kopumā man šķiet, ka agrārā reforma latviešiem izvērtās pozitīvi, jo jaunsaimniecību, kas bankrotēja bija mazāk, nekā jaunsaimniecību, kuras guva peļņu un panākumus visu saimniecību apsaimniekošanā. Man vēljorpojām šķiet, ka vajadzēja apdomīgāk izdot zemes un izvērtēt, kas ar tām pratīs apieties, taču, tā ir vēsture un to vairs izmainīt nevar. Kā ne kā arī šis notikums ir vedis līdz šodienai, kas nav izvērtusies nemaz tik slikti.
…
