Sadalošais taisnīgums nosaka tiešu labumu sadali saskaņā ar sadarbības būtību sabiedrības dzīvē. Šeit saprātīgi tiek ierobežotas atsevišķu cilvēku vēlēšanās iegūt to, kas pienākas citam. Sadale notiek divos galvenos līmeņos(1):
mikrolīmenī (attiecībā uz atsevišķu indivīdu),
makrolīmenī ( valstiska līmeņa projekti).
Būtisks jautājums sadalošā taisnīguma realizācijai mūsu dzīvē ir par to, kā panākt valstī situāciju, kad pacients nebūtu neizdevīgs klients, ņemot vērā apstākli, ka nav iespējams nodrošināt visur un vienmēr vienādu veselības aprūpes kvalitāti, ko nosaka finansējums.
Sadalošā taisnīguma īstenošanai dzīvē, ir nepieciešams materiālais pamats (kaut minimāls).
Tikai šis materiālais pamats var nodrošināt sadales iespējamību indivīdam:
katram vienlīdzīgu daļu,
katram pēc viņa vajadzības,
katram saskaņā ar viņa tiesībām,
katram pēc viņa pūliņiem,
katram saskaņā ar viņa sociālo devumu,
katram pēc viņa nopelniem,
katram saskaņā ar brīvā tirgus pārmaiņām (1).
…
