Vides problēmas Latvijā un Baltijas jūrā

IETELME UZ ZĪDĪTĀJIEM
Pogainie roņi. Vēsturiski pogainie roņi ir bijusi ļoti izplatīta suga Baltijas jūrā. Ir aprēķināts, ka 20. gadsimta sākumā bijuši apmēram 200 000 Baltijas pogaino roņu. Intensīvu medību un piesārņojuma ietekmē to skaits ir krietni samazinājies - patlaban šeit dzīvo apmēram 6500–8000 roņu. Tagad šīs sugas medības ir aizliegtas visā Baltijas jūrā.

Cūkdelfīni. 20. gadsimta sākumā cūkdelfīni Baltijas jūrā bija bieži sastopami. Tomēr nozvejas, bargu ziemu, medību, dzīvotņu degradācijas un piesārņojuma dēļ populācija ir dramatiski samazinājusies, un šodien Baltijas cūkdelfīni ir kļuvuši par apdraudētu sugu. Patlaban tiek lēsts, ka kopējā Baltijas populācija ir apmēram 600 dzīvnieku.

Baltijas reģionā ir uzsākta virkne gan politiska, gan tehniska rakstura programmu, kas risina vides jautājumus kā reģionālā, tā nacionālā un vietējā līmenī. Viena no svarīgākajām un zināmākajām ir Helsinku konvencija. 1980. gadā tika izveidota Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (HELCOM), kas strādā pie piesārņojuma samazināšanas. Tā ir starpvalstu organizācija, kurā visas Helsinku konvencijas dalībvalstis iesaistās ar valsts iestāžu ieguldīto darbu, bet nevalstiskās organizācijas piedalās novērotāju lomā. Viena no HELCOM iniciatīvām, lai aizsargātu jūras bioloģisko daudzveidību, bija ierosinājums izveidot Baltijas jūras aizsargājamo teritoriju tīklu (Baltic Sea Protected Areas jeb BSPAs). Tas ietvertu nozīmīgākās vietas HELCOM noteikto jūras un piekrastes biotopu un to kompleksu aizsardzībā. Baltijas zinātnieki ir definējuši Baltijas jūras aizsargājamo teritoriju robežas un izanalizējuši tās dabas vērtības, tomēr šīm vietām nav piešķirts oficiāls aizsargājamo teritoriju statuss, jo visus nepieciešamos aizsardzības pasākumus jau ietver jūras Natura 2000 teritoriju izveidošana, kas ir obligāta prasība visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.


…