• Eiro kā Eiropas valstu kopējās valūtas funkcionēšanas līdzšinējā pieredze

     Novērtēts!

    Referāts7 Ekonomika

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Eiro kā Eiropas valstu kopējās valūtas funkcionēšanas līdzšinējā pieredze', 1.
  • Referāts 'Eiro kā Eiropas valstu kopējās valūtas funkcionēšanas līdzšinējā pieredze', 2.
  • Referāts 'Eiro kā Eiropas valstu kopējās valūtas funkcionēšanas līdzšinējā pieredze', 3.
  • Referāts 'Eiro kā Eiropas valstu kopējās valūtas funkcionēšanas līdzšinējā pieredze', 4.
  • Referāts 'Eiro kā Eiropas valstu kopējās valūtas funkcionēšanas līdzšinējā pieredze', 5.
  • Referāts 'Eiro kā Eiropas valstu kopējās valūtas funkcionēšanas līdzšinējā pieredze', 6.
  • Referāts 'Eiro kā Eiropas valstu kopējās valūtas funkcionēšanas līdzšinējā pieredze', 7.
  • Referāts 'Eiro kā Eiropas valstu kopējās valūtas funkcionēšanas līdzšinējā pieredze', 8.
  • Referāts 'Eiro kā Eiropas valstu kopējās valūtas funkcionēšanas līdzšinējā pieredze', 9.
Darba fragmentsAizvērt

Māstrihtas līgums no 1999.gada 1.janvāra paredzēja Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveidošanu, kuras augstākais punkts bija vienotas valūtas – eiro – ieviešana. ES dalībvalstīs eiro tika ieviests sākotnēji bezskaidras naudas veidā, bet jau 2002.gadā eiro parādījās skaidras naudas veidā, pilnībā no apgrozības izņemot valstu nacionālās valūtas. Pašlaik eiro zonā ietilpst 12 no 25 dalībvalstīm - Spānijā, Portugālē, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Īrijā, Vācijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Somijā, Beļģijā un Austrijā.
Apvienotās Eiropas ideja ir sena – tā radās jau pirms vairākiem gadsimtiem. Taču tikai nesen, 20.gadsimta vidū, tika uzsākts darbs pie vienotas Eiropas ekonomiskās un politiskās organizācijas izveides.
Sešdesmit gados, kas pagājuši pēc Otrā pasaules kara, Rietumeiropas valstis ir veidojušas un regulējušas Eiropas sadarbības mehānismus, tiecoties radīt vienotu tirgu ar "caurspīdīgām" robežām, kas veicinātu preču un darba resursu kustību.
1989.gada pavasarī Eiropas Komisijas prezidents Žaks Delors nāca klajā ar priekšlikumu par ekonomisko un monetāro savienību. Balstoties uz šo priekšlikumu, dalībvalstu valdības 1993.gada 1.novembrī vienojās par Māstrihtas līguma protokolu.
Eirosistēmas galvenais mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti eirozonā jeb saglabāt eiro pirktspēju. Visa Eirosistēmas darbība ir balstīta uz uzskatu, ka cenu stabilitāte ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem labas ekonomiskās vides un augsta nodarbinātības līmeņa sasniegšanai. Māstrihtas līgumā ir noteikts, ka ECB galvenais mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti, kā arī atbalstīt Eiropas Kopienas vispārējos ekonomiskos mērķus, tomēr tikai tiktāl, kamēr tas nenonāk pretrunā ar jau minēto bankas galveno mērķi.
Lai EMS dalībvalstu iedzīvotāji un pati banka varētu novērtēt Eirosistēmas veidotās monetārās politikas efektivitāti, ir noteikts, ka "cenu stabilitāte" tiek definēta kā harmonizētais patēriņa cenu pieaugums (inflācija) vidējā termiņā zem, bet tuvu 2% gadā. Tas apliecina ECB mērķi nodrošināt ne tikai zemu inflāciju, bet arī novērst deflācijas risku.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants