Kopš 15.gs. pirmās puses Svētās Romas impērijas tronī atradās Hābsburgi, kam 16.gs. izdevās radīt sava laika lielāko valsti. To viņi panāca ar mērķtiecīgu dinastijas politiku – izdevīgi apprecinot ģimenes locekļus . 1477. gadā – nākamo ķeizaru Maksimiliānu I (1493-1519) ķeizars Frīdrihs III Hābsburgs apprecināja ar Burgundijas hercoga meitu, tādejādi pievienojot impērijai bagāto Nīderlandi un Burgundijas grāfisti, bet reizē arī iegūstot nesamierināmu ienaidnieci – Franciju.
Maksimiliāns I savu dēlu Filipu apprecināja ar Spānijas karaļa Fredinanda un Izabellas meitu Joannu, tā izplešot sava nama varu arī pār Spāniju un visiem tās aizjūras valdījumiem un Neapoles – Sicīlijas karalisti. Filips I (viņš bija tikai Spānijas karalis, jo ķeizara vara joprojām palika Maksimiliāna I rokās) dēlam Kārlim bija jākļūst gan par impērijas ķeizaru, gan Spānijas karali, savienojot zem savas varas ievērojamu pasaules daļu. Turklāt Kārļa brālis Ferdinands apprecēja Ungārijas karaļa meitu, radot Hābsburgiem iespējas pretendēt arī uz Ungārijas un Čehijas troni. Hābsburgu vara sniedzās ļoti tālu, bet valsts iekšējās un ārējās problēmas bija milzīgas.…
