Kopumā es savu veikto pētījumu vērtēju kā izdevušos. Es ieguvu vērtīgas, praktiskas zināšanas, kāda veida raksti aizrauj un ieinteresē lasītāju vairāk un kādi- mazāk. Pēc pētījuma veikšanas secināju, ka svešvārdi žurnālā “Kas Jauns” netiek pielietoti bieži. To daudzums ir pietiekams, un teksti ar tiem nav pārblīvēti. Šajos divos izdevumos visvairāk svešvārdu bija horoskopu sadaļā un politiska satura rakstos. Privāta satura rakstos svešvārdu pielietojums bija ļoti minimāls. Šie raksti arī bija visvieglāk lasāmi, spēja ieinteresēt, jo valoda bija brīva, nepiespiesta, ar sarunvalodas stila iezīmēm un pat žargonismiem. Pārsvarā visi raksti žurnālā “Kas Jauns” atbilst publicistikas stila prasībām. Atsevišķi izņēmumi ir raksti ar politisku novirzienu, kuros valoda ir vairāk zinātniska nekā publicistiska. Visos rakstos vērojama aktualitāte un mērķtiecība. Ir konkrēti fakti, frazeoloģismi un neliels daudzums svešvārdu, kas nesarežģī teksta uztveri. Manuprāt, vienīgais uzlabojums, kurš šajā žurnālā būtu jāveic, ir svešvārdu atkārtošanās nelietošana. Katram svešvārdam ir skaidrojums, ja ir vajadzība šo svešvārdu pielietot vairākas reizes vienā rakstā, tad ir iespējams lietot sinonīmus- šī svešvārda skaidrojumus. Pēc manām domām, šāds pētījums var kļūt par lielisku ieguvumu katram šī žurnāla lasītājam.…
