Dzejnieks Linards Tauns ( 1922 – 1963 ) ir viens no „Elles ķēķa” veidotājiem. Viņa mūža laikā izdots tikai viens dzejoļu krājums „mūžīgais mākonis” ( 1958 ) , kas nevienu neatstāj vienaldzīgu.
Viņa darbu pamatā ir modernā rakstniecība, kas sasaucas ar 20gs. 20., 30. gadu latviešu dzejnieku A. Čaka un E. Adamsona dzejas manieri.
Viņa dzeja ir par pilsētu, lielu, plašu, kur zemniecisks iebraucējs apžilbst no laternu un reklāmu Gaismām, tā ir lielpilsēta – Ņujorka, kur var sastapt visdažādāko tautību un raksturu cilvēkus. Tomēr tā, kā puisis ieradies no mazas tālas zemes, būtu pilnībā apreibis ar lielpilsētas krāšņumu un šarmu, viņš vēl joprojām izmanto dabu – īpaši dārzu – kā cilvēka harmoniskās pasaules simbolu:
„Es staigāju dārzā zem zariem,
No kuriem tecēs vīns,
Bet kā gan man pasniegti taps
Tavu sodrēju un smaržu vitamīni?…
