Tika izveidota Latvijas valsts jūras kuģniecība, kurai bija jākļūst par vienu no PSRS jūras transporta flotes sastāvdaļām un jāpakļaujas PSRS jūras flotes tautas komisariātam. Jūras un upju transporta samniecību arī nodeva PSRS jūras kara flotei, upju flotei un citiem komisariātiem.
1940.gada 30.novembrī LPSR Augstākā padome izdeva dekrētu par valsts un nacionalizētās upju un jūras saimniecības nodošanu PSRS tautas komisariātu pārziņā. PSRS jūras flotes tautas komisariāta pārziņā nodeva valsts un nacionalizēto floti, palīgdienesta un tehniskos kuģus, ledlaužus, Rīgas, Liepājas, Ventspils, Pāvilostas un Ainažu ostas ar visiem dienestiem, Rīgas jūrskolu, Jūrnieku namu. PSRS kara flote pārņēma piestātnes Rīgas un Ventspils ostās, kā arī Liepājas kara ostu. PSRS upju flotes tautas komisārs saņēma visus nacionalizētos upju kuģus, ostas, bijušo Baltijas mašīnu fabriku Ed.Cepps Rīgā.
1940.gada 26.oktobrī tika izveidota LPSR jūras un upju flotes kuģniecības uzņēmumu nacionalizācijas komiteja, nozīmēti pilnvarnieki nacionalizētās flotes pieņemšanai. Novembrī un decembrī tika nacionalizēti kuģi, kas atradās Baltijas jūrā. Pieņemšanas aktos tika fiksēti 58 naciionalizēti tirdzniecības tvaikoņi, kā arī ledlauži, jūras velkoņi. Nacionalizācija notika Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā un Ļeņingradā. No 1940.gada vasaras par vienu no jūrniecības kvalifikācijas galvenajiem rādītājiem kļuva tīra biogrāfija.
…
