Individuālie tiesību akti

1.TIESĪBU AKTI
Tiesību akta jēdzienam ir vairākas nozīmes. Pirmkārt, ar jēdzienu „tiesību akts” apzīmē juridisku dokumentu, kurš satur kādas darbības regulējumu (likums). Bez tam ar jēdzienu „tiesību akts” apzīmē arī juridiskās darbības rezultātu (likuma tiesību norma). Tiesību akts rada tiesiskas sekas. Tiesību akts var saturēt gan individuālu konkrēta gadījuma tiesisko attiecību regulējumu, gan uzvedības priekšrakstus1 .
Svarīgs normatīvo tiesību aktu raksturojošs lielums ir juridiskais spēks. Tiesību akta, tāpat kā jebkura cita dokumenta, izstrādāšanu un apstiprināšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr.154 “Dokumentu izstrādāsanas un noformēšanas noteikumi”. Lai dokuments iegūtu juridisku spēku organizācijai, izstrādājot un izdodot vai pieņemot dokumentu, kā arī amatpersonai, parakstot, apstiprinot, saskaņojot, apliecinot dokumentu, jāievēro likumos, Ministru kabineta tiesību aktos,attiecīgās organizācijas statūtos, nolikumā vai dibināšanas līgumā, kā arī citos organizācijas darbību reglamentējošos aktos noteiktās: pilnvaras (sava kompetence); dokumentu izstrādāšanas, izdošanas, pieņemšanas, apliecināšanas un reģistrācijas prasības. Lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā ir jābūt šādiem rekvizītiem: dokumenta autora nosaukumam; dokumenta datumam; dokumenta izstrādāšanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas nosaukumam; parakstam. Lai organizācijas dokumentam būtu juridisks spēks, tajā ir jābūt arī: dokumenta veida nosaukumam, izņemot vēstules; dokumenta nosaukumam. Tiesību aktos paredzētajos gadījumos organizācijas dokumentā, lai tam būtu juridisks spēks, papildus šo noteikumu 18. un 19.punktā minētajiem rekvizītiem, jābūt: zīmoga nospiedumam; dokumenta apstiprinājuma uzrakstam vai atzīmei par dokumenta apstiprināšanu2 . Iepriekšminētie noteikumi attiecināmi uz jebkura dokumenta izstrādi un apstiprināšanu, normatīvos aktus ieskaitot. Šo noteikumu ievērošana garantē dokumentiem tiesisku raksturu un spēku.
…