Man nepatīk konfliktsituācijas. Tiklīdz jūtu, ka kaut kas nav kārtībā, sāku justies neomulīgi un slikti – man pēc iespējas ātrāk viss jāizrunā, jānokārto, lai sirdī atkal iestātos miers. Pretējā gadījumā, nepārtraukti domāju par to, uztraucos un atrodos stresa situācijā.
Protams, spriežot pēc teorijas un dažādiem atzinumiem ar ko esmu iepazinusies, daudz ko varētu pilnveidot savā rīcībā, lēmuma pieņemšanas procesā. Droši vien, kaut vai analizējot augstāk aprakstīto situāciju, es savā rīcībā varētu būt aktīvāka – nevis tikai padomāt par to, ka varbūt jāizskata tāds variants, ka mēs paliekam uz vietas, nevis virzāmies tālāk. Varbūt vajadzēja mudināt būt uzstājīgam un atbalstīt to grupas dalībnieku, kas vienīgais skaļi bija pateicis, ka labāk paliekam uz vietas... tomēr kopumā runājot, man šķiet, ka, kaut vai salīdzinājumā ar dažiem citiem grupas dalībniekiem, es biju gana aktīva, izteicu savu viedokli par kādu no manis piedāvātajām līdzi ņemamajām lietām, un tajā pašā laikā, uzklausīju un pieņēmu (ja tas bija pamatots) citu grupas dalībnieku viedokli.
…
