Jēdzienu “grāmattārps” skaidro dažādi, taču svešvārdu vārdnīcā var atrast skaidrojumu vārdiem, no kuriem šis salikums veidots. Par vārdu “grāmata” enciklopēdijā ir teikts: “masu komunikācijas līdzeklis semantiskās informācijas apmaiņai”, taču, vārdam “tārps” pretī rakstīts – “bezmugurkaulnieki”. Dažam var likties, ka šis vārdu salikums nav pietiekami sakarīgs – jo kāds gan grāmatai sakars ar tārpiem?
Grāmatas iespieda un lasīja jau Senajā Grieķijā un Senajā Ēģiptē, no 2. gs. p.m.ē. Toreiz tās bija taisītas no pergamenta. Šīs grāmatas bija tīstokļu veidā, un uz tām rakstīja ar putna spalvu.
Reālajā dzīvē mēs ar vārdu “grāmattārps” varam raksturot cilvēku, kas ļoti daudz lasa, piemēram dzejoļus (daiļliteratūru) un dažādu zinātnisko literatūru, taču arī pusaudžu (skolēnu) vidū diezgan bieži figurē šis dīvainais vārdu salikums: skolēni par grāmattārpu sauc tādu skolnieku (vai skolnieci), kas aktīvi katru dienu lasa (un bieži vien ne tikai mācību literatūru), cītīgi mācās, piedalās dažādās mācību olimpiādēs, dažreiz startē arī rajona, vai pat republikas mērogā.
…
