Ortega i Gasets savā darbā „Masu sacelšanās” pauž drosmīgas idejas. Drosmīgas tāpēc, ka masu sacelšanos savā izpratnē uzdrošinās asi kritizēt un saskata tajā vairāk negatīvu nekā pozitīvu īpašību, jo masu sacelšanās autora izpratnē ir saistīta ar to privilēģiju iegūšanu, kas agrāk bija tikai šaura cilvēku loka, izredzēto privilēģija – un te nav runa tikai par naudu un varu, te ir runa par visām ikdienas dzīves sfērām.
Autors uzskata, ka masu sacelšanās kā process raksturojams ar divām pamatiezīmēm. Pirmkārt, šobrīd masas pilda visas tās funkcijas, ko kādreiz pildīja tikai šauri izredzēts mazākums. Un otrkārt, tajā pašā laikā masas ir beigušas paklausīt mazākumam, pat vēl vairāk masas izspiež mazākumu. Šo masu draudu autors saskata visās dzīves sfērās, gan politikā gan ikdienas dzīvē.…
