| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Anotācija | 3 | |
| Ievads | 4 | |
| 116. pants. Slepkavība | 5 | |
| 125. pants 3. daļa. Par tīšu smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei | 12 | |
| Slepkavības nošķiršana no smaga miesas bojājuma nodarīšanas, kas aiz vainīgā neuzmanības izraisīja cietušā nāvi | 16 | |
| Nobeigums | 19 | |
| Izmantoto avotu saraksts | 20 |
Nobeigums
Kursa darbam izvēlētais temats izskata vienu no smagākajiem noziegumiem pret personu dzīvību. Tas ir prettiesiskas darbības, kas izraisīja cietušā nāvi. 21. gadsimtā, pie mūsu valsts nestabilas ekonomiskas un politiskas iekārtas ir novērojama pilsoņu agresivitātes paaugstināšana, īpaši jaunatnei un, kā sekas, smagu noziegumu skaitļa palielināšana absolūtā un relatīvā izteiksmē. Tāpēc Pieaug tenedce „pārgrozīt” likumu. Šāda tendence parāda „caurumus” likumdošanā.
Izstrādājot kursa darbu autore var secināt, ka izmeklējot divus atsevišķus Krimināllikuma pantus, jāpievērš lielāka uzmanība subjektīvās puses izpētei kā svarīgākajai noziedzīga nodarījuma sastāva daļai, jo ļoti bieži grūtības sagādā Slepkavības (KL 116.p.) norobežošana no smagu miesas bojājumu nodarīšanas (KL 125. p 3.d.). Darba gaitā tika pētīti tiesu nolēmumi dažādās krimināllietās, pēc kuriem var veikt secinājumus saistībā ar kvalifikācijas pareizu noteikšanu.
Autore tāpat kā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ikgadējā ziņojuma par noziedzības stāvokli valstī uzskata ka noziedzīgo nodarījumu, kas ir paredzēts Krimināllikumā 125. pantā 3. daļā ir jādekriminalizē, paredzot par to smagākas pakāpes atbildību.
…
Kursa darba tēma: “Slepkavības nošķiršana no smaga miesas bojājuma nodarīšanas, kas aiz vainīgā neuzmanības izraisīja cietušā nāvi”. Kursa darba mērķis ir izpētīt atsevišķo Krimināllikuma pantu noziedzīgā nodarījuma sastāvu, kas ir noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas juridiskais pamats, ka arī kritērijus un īpatnības, lai varētu pareizi noteikt kvalifikāciju. Nenoliedzami personas dzīvība un veselība ir tās vērtības, kuru aizsardzība ir bijusi aktuāla vienmēr. Pret cilvēka dzīvību un veselību vērsto nodarījumu traģiskās sekas pamatoti izraisa plašu rezonansi sabiedrībā. Šādiem noziegumiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība plašsaziņas līdzekļos, paužot bažas par cilvēka drošību un nereti izsakot pārmetumus tiesībsargājošām institūcijām attiecībā uz neefektīvu darbu saistībā ar šādu noziedzīgu nodarījumu novēršanu un atklāšanu, kā arī noziegumus izdarījušo personu rīcības tiesisko novērtēšanu un likumā paredzēto piespiedu līdzekļu piemērošanu. Tieši tādēļ autore ir izvēlējusies šādu kursa darba tēmu. Atslēgas vārdi : Krimināllikums, kvalifikācija, miesas bojājums, slepkavība, cēloņsakarība. Kursa darba izstrādāšanā autore izmanto Krimināllikumu, normatīvos aktus, tiesu nolēmumus, kas kalpoja par galveno avotu pantu norobežošanas problēmām praksē, kā arī darbā tika izmantotas mācību grāmatas, zinātniskie darbi un zinātniskie raksti. Darba apjoms: 21 lpp.
