Secinājumi:
Darba mērķis ir izpildīts, jo eksperimentāli iegūtā skaņas ātruma vērtība ir diezgan tuvu teorētiski aprēķinātai skaņas ātruma vērtībai (344.2 m/s).
Tomēr aprēķinu kļūda salīdzinoši ir diezgan liela, proti, ar Kvinkes paņēmienu tā ir 6.31%, to var izskaidrot ar to, ka bija diezgan grūti noteikt vietas, kur skaņa ir visaugstākā. Lai šo paņēmienu uzlabotu, tad vietas, kur skaņa ir visaugstākā būtu jānosaka ar kādu elektronisku mehānismu.
Ar fāzu nobīdes paņēmienu aprēķinu kļūda ir 6.09%. Aparatūra bija ļoti jūtīga, jo tā reaģēja uz cilvēka runāšanu, kustēšanos u.c. cilvēku radītiem faktoriem, kas apgrūtināja precīzu mērījumu nolasīšanu. Lai iegūtu precīzu rezultātu, manuprāt, šis eksperiments būtu jāveic skaņas izolētā telpā, kur mikrofonu bīdītu kāda elektroniska iekārta, nevis cilvēka roka.
Skaņas viļņa amplitūda ir atkarīga no skaņas izejas jaudas un no attāluma starp skaļruni un mikrofonu, bet tā nav atkarīga no frekvences, jo svārstību amplitūda parāda cik spēcīgas ir svārstības.
…
