Melnā jūra, Baltā jūra, Sarkanā jūra, Baltijas jūra, jūras ir tik dažādas, bet problēma visām ir viena- piesārņojums. Piesārņojums ir ik uz soļa, te nosviests papīrs zemē, te izmesti atkritumi meža malā, te auto gāzes ik uz soļa. Tas viss un vēl daudz kas cits ir tepat mums blakus, mēs to neievērojam, tas liekas sīkums, bet tā nebūt nav. Skābie lieti viņi nonāk jūrā un ozona slāņa bojāšanās atstāj lielu iespaidu uz tagadējo situāciju jūrās.
Tankkuģi, karakuģi, prāmji, mazie ledlauži, šķiet pavisam vienkārši, bet tajā pašā laikā ļoti bīstami. Kāda kuģi avārija liekas vien tāds sīkums, kaut kas safabricēts. Mēs nodomājam gan benzīns neiztecēs un viss būs atkal labi, gan kāds par to visu atbildēs un saņems sodu. Dzīve ir kā kino un ikviens no mums to iztēlojas savādāku. Pirms nebiju redzējusi filmas par kuģa avārijām, slīkšanu, nesapratu kā tie kuģi, prāmji grimst, bet nu es saprotu. Viens mazākais sēklis var būt liktenīgs, viena nepareiza kustība no kapteiņa puses daudziem var būt liktenīga un atstāt neaizmirstamas sekas.…
