Secinājumi
1. Nosakot mācību vajadzību, praksē biež izvērtē un balstās uz mācību radītajiem plusiem un mīnusiem, kā vienu no mīnusiem biežāk atzīst finansiālos apsverumus.
2. Personāla izglītošanas veidi tiek izvēlēti atkarībā no situācijas un balstoties uz finansiāliem apsvērumiem.
3. Vērtēšanas rezultāti bieži vien var nebūt objektīvi un atšķirties.
4. Praksēbiežāk tiek izvēlēts neformālais vērtēšanas veids. Formālo vērtēšnas veidu izmanto vērtējot kursu un semināru mācību vielas izpratni.
5. Mācību rezultātu izvērtējums tiek izmantots, gan administratīvai, gan informatīvai, gan motivēšanas funkcijai, visbiežāk visām šīm funkcijām pārklājoties un izvēloies to izmantot visām šīm funkcijām vienlaicīgi.
…
