Mantinieki, kuri manto saskaņā ar pēdējās gribas izteikumu un tās ir tās personas, kuras ierakstītas testamentā, jo kā jau minēju iepriekš, tad mantojuma līgums ir divpusējs un to var atcelt tikai abām pusēm vienojoties. Interesanti ir tas, ka neskatoties uz to, ka tas kas tiek ierakstīts testamentā, to var apstrīdēt. Šķiet dīvaini, ka klāt esot notāram, cilvēks izsaka pēdējo gribu, bet tāpat šādas lietas apstrīd un tiek mainīts mantotāju mantojums. No tā izriet, ka pat pēdējā griba netiek ievērota. Testamentus iedala publiskajos un privātajos. Publisko testamentu sastāda pie notāra, bāriņtiesā vai pie Latvijas konsula ārvalstīs divu liecinieku klātbūtnē, tomēr šie liecinieki nedrīkst būt mantinieki. Par publisku testamentu var padarīt arī privāto testamentu, ja pēdējo nodod glabāšanā notāram, bāriņtiesā vai pie Latvijas konsula ārvalstīs. Ja privātu testamentu vēlas padarīt par publisku, liecinieki nav nepieciešami. Lai arī mūsdienās tieši testamenta formai ir liela nozīme, to var rakstīt arī pats testators, tikai pēc viņa nāves mantiniekiem būs nepieciešami pierādījumi, ka to ir sarakstījis tieši šis cilvēks.
Mantojuma lietas patiesībā biežī vien izvēršas lielos ģimenes strīdos, kā jau mēs zinām, tad lielākie un smagākie strīdi arī ir starp ģimenes locekļiem, jo kad ir jādala manta, tad problēmas sākas, ja kādam ticis par maz vai citam par daudz.…
