Ārējā tirdzniecība ir vecākā starptautiskās tirdzniecības forma, kas ir svarīga katras valsts ekonomiskā sastāvdaļa. Ārējās tirdzniecības pamatā ir tas, ka valsts iepērk preces, kuras pati nevar saražot vai arī to darīt ir neizdevīgi, un pārdod tās preces, kuras ir spējīga saražot labi, lēti un vairumā. Valstis ražo atšķirīgi, un tas ir atkarīgs no valsts resursiem, ģeogrāfiskā stāvokļa, klimata, iedzīvotāju daudzuma u. c. faktoriem. Starptautiskā tirdzniecība ir darījumu tirdzniecības, kas pastāv vismaz starp 2 suverēnām valstīm. Starptautiskā tirdzniecība ietver visu valstu ārējo tirdzniecību, kuras galvenie balsti ir imports un eksports. Taču valstis, lai arī tirgojas savā starpā, nosaka ierobežojumus – muitas tarifus, kvotas, eksporta subsīdijas, dempingu. Kāpēc tas ir vajadzīgs?
Daudzas valstis vēlas aizsargāt jaunas ražošanas nozares un palīdzēt tām attīstīties un maksimāli gūt peļņu, lai pēc dažiem gadiem tās nozares uzņēmumi būtu konkurēt spējīgi ar citu valstu uzņēmumiem. Lai aizsargātu valsts stratēģiskās nozares, piemēram, lauksaimniecību, tiek veikti ierobežojumi ar kvotu palīdzību, tādā veidā saglabājot valsts neatkarību no citām valstīm tirdzniecības ziņā. …
