Jebkura valsts, kurai ir jūras robeža agrākos vai vēlākos laikos neizbēgami ir saskārusies ar pirātisma problēmu. Ne visas no šīm valstīm labvēlīgi attiecās pret pirātiem un pirātismu, taču vēsturē ir bijuši arī izņēmumi. Referāta mērķis ir analizēt Anglijas valdības bieži vien neslēpto pirātu darbības atbalstīšanu un pat veicināšanu, kā arī rezultātus ko Anglijai deva šāda valsts politika. Balstoties uz konkrētu personību un viņu darbības piemēra tiks analizēta arī pašu pirātu vēlme sadarboties ar valsts varu un šīs sadarbības abpusējais izdevīgums.
Vēstures literatūrā pirātiem un pirātismam ir virkne definīciju, no kurām kā galvenās var izdalīt sekojošas:1
1)Pirāti – jūras laupītāji. Pirātisms ir radies praktiski vienlaikus ar kuģniecības attīstību vispār. Zināms, ka pirmo zināmo militāro floti, trešajā tūkstošgadē pirms Kristus, izveidoja Krētas valdnieks Mīnojs un tās uzdevums bija cīņa ar pirātiem.
2)Kaperēšana – pret naidīgas valsts kuģiem (gan militāriem, gan vienkāršiem) vērsts terors uz jūras, ar valsts varas atļauju vai pēc tās tieša rīkojuma. …
