-
Jūras kravu pārvadājumu drošība
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Mērķis | 2 |
| 2. | Jūras drošība | 3 |
| 3. | Jūras kravu drošība pasaulē | 4 |
| 3.1 | Starptautiskās organizācijas | 4 |
| 3.2. | Nozaru tiesību akti | 5 |
| 4. | Jūras kravu drošība Eiropas Savienībā un Latvijā | 6 |
| 4.1. | Piegādes ķēdes riska pārvaldībā kopumā | 6 |
| 4.2. | Jūras kravu pārvadājumu drošība Latvijā | 7 |
| 4.3. | Likumdošana | 7 |
| 5. | Secinājumi | 8 |
| 6. | Izmantotā literatūra | 9 |
5. Secinājumi
1. Efektīva riska pārvaldība preču apritei starptautiskajā piegādes ķēdē ir būtiska drošībai un drošumam un arī ārkārtīgi svarīga likumīgas tirdzniecības veicināšanai un ES un tās dalībvalstu finansiālo un ekonomisko interešu aizsardzībai.
2. Palielinoties kuģu satiksmes intensitātei, palielinās arī starptautisko instrumentu skaits, kuri ir saistoši kuģu karoga valstīm, ostu un piekrastes valstīm. Šo valstu uzdevums ir nodrošināt drošu kuģu satiksmi un jūras vides aizsardzību no piesārņojuma.
3. Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO), kurā ir 170 dalībvalstu (Latvija ir IMO dalībvalsts kopš 1993. gada), ir centrālā organizācija jūras drošības, aizsardzības un vides piesārņojumu novēršanas jautājumu risināšanā.
4. Par augstas un efektīvas kuģošanas drošības līmeņa un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas pasākumu nodrošināšanu ES līmenī, atbildīgā institūcija ir Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA).
5. Pastāv dažādas organizācijas un dažādi drošības pasākumi saistībā ar jūrlietām (jūras drošību) piem. IMO ir centrālā organizācija jūras drošības, aizsardzības un vides piesārņojumu novēršanas jautājumu risināšanā, ILO un IHO šajās organizācijās notiek starptautisko instrumentu izstrāde, izvirzot vienotas prasības dalībvalstīm visos jūras drošības aspektos.
…
Efektīva riska pārvaldība preču apritei starptautiskajā piegādes ķēdē ir būtiska drošībai un drošumam un arī ārkārtīgi svarīga likumīgas tirdzniecības veicināšanai un ES un tās dalībvalstu finansiālo un ekonomisko interešu aizsardzībai. Palielinoties kuģu satiksmes intensitātei, palielinās arī starptautisko instrumentu skaits, kuri ir saistoši kuģu karoga valstīm, ostu un piekrastes valstīm. Šo valstu uzdevums ir nodrošināt drošu kuģu satiksmi un jūras vides aizsardzību no piesārņojuma. Starptautiskā Jūrniecības organizācija (IMO), kurā ir 170 dalībvalstu (Latvija ir IMO dalībvalsts kopš 1993. gada), ir centrālā organizācija jūras drošības, aizsardzības un vides piesārņojumu novēršanas jautājumu risināšanā.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
