Ir vēls vakars pirms pāris stundām esmu noskatījusies filmu “Lyla 4-ever”, galvā šaudās dažādas nesakārtotas domas, viss ir vienā lielā kamolā, kura gals nav atrodams. Domas par visu- par cilvēkiem, dzīvi, patiesību, mīlestību, meliem, sāpēm, prieku un nāvi. Kas ir kas? Tāds ir mans jautājums. Ko ir vērts upurēt labas dzīves vārdā? Kas tad veido to mūsu sapni par labu dzīvi un nākotni? Kas ietilpst šajā sapnī? Un vai maz kādreiz šis sapnis piepildās? Un ja piepildās, tad vai vēl ir jēga dzīvot?
Jau atkal prātā pazib filmas fragmenti, kļūst nedaudz baisi, nospiedoša sajūta. Varbūt tā ir līdzjūtība, bet, protams, kā es to varēju aizmirst, tā ir līdzjūtība, bet varbūt nesaprašana, patiesības nepieņemšana.…
