-
Izglītības nozīme uzņēmuma, organizācijas vadītāja amatā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Problēma | 3 | |
| Pētījuma objekts | 3 | |
| Pētījuma priekšmets | 3 | |
| Pētījuma mērķis | 4 | |
| Hipotēze | 4 | |
| Pētījuma uzdevums | 4 | |
| Pirmā metode- analīze | 6 | |
| Prasības kandidātiem vadītāja amatam | 6 | |
| Otrā metode-aptauja | 10 | |
| Vadītāju viedoklis | 11 | |
| Studentu viedoklis | 17 | |
| Kopējie secinājumi | 25 |
Pētījuma objekts ir dažādās nozarēs darbojošos uzņēmumu, dažādu līmeņu vadītāji (neskaitot valsts iestādēs vadošos amatos strādājošās personas, kurām augstākā izglītība ir likumā noteikta prasība) un Latvijas Universitātes Vadību zinību 4.kursa studenti.
Pētījuma priekšmets
Autoru pētījuma priekšmets ir anketēšanas rezultātā iegūtā informācija, kurā ietilpst dažādu nozaru uzņēmumu un dažādu līmeņu vadītāju viedokļi par vadītāja izglītību saistībā ar amatam nepieciešamajām kompetencēm. Anketēšanas rezultātā iegūtais pētījuma priekšmets ir par to, kas, pēc vadītāju domām ir vissvarīgākais priekšnoteikums, lai kļūtu par labu un veiksmīgu vadītāju, kā arī vadītāju sniegtā informācija par viņu iegūtās izglītības līmeni un kāda ir iegūtās izglītības nozīme, pildot vadītāja pienākumus, kā arī par iespējamību iegūt papildus izglītību, kas noderēs amata pienākumu veikšanai. Anketēšanā piedalās dažādu līmeņu - zemākā, vidējā un augstākā - vadītāji. Dažādu līmeņu vadītājus autori izvēlējās aptaujāt, lai pilnvērtīgi varētu noskaidrot attiecīgo izglītību ieguvušo vadītāju reālā ieņemamā amata nozīmīgumu.
Pētījuma mērķis
Autoru pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik liela ir izglītības loma organizācijas vadītāja amatā un viņa darbā. Pētījums pamatojas uz anketās iegūto rezultātu, kā arī izpētīto darba piedāvājumu saturu pētīšanas rezultātā iegūto informāciju. Autori apzinās, ka anketēšanas rezultātā varētu rasties arī rezultātu nesakritības, jo aptaujāti tiek vadītāji ar dažādiem izglītības un vadītāju līmeņiem, kas varētu novest pie tā, ka kāds respondents saprot jautājumu nepareizi, līdz ar to tas ietekmēs arī kopējo anketēšanas rezultā iegūto informāciju. Tomēr, autoruprāt, tieši anketēšana ir visprecīzākais veids, kā apzināt liela skaita respondenta dažādos viedokļus. …
Darba autori ikdienā ir sastapušies ar dažādiem vadītājiem un to izglītības līmeņiem. Dažu vadītāju izglītības līmenis un kvalifikācija ir pārsteidzoši neatbilstoša darba specifikai un vadītāja lieliskajām specifiskā darba prasmēm. Autori nonāk pie problēmas, ka lielai daļai vadītāju nav nepieciešamās izglītības vadītāja amatam, taču izpildīto darbu kvalitāte ir ļoti augstā līmenī, kas ir tieši darbu vadītāja nopelns. Līdz ar to autori pēta, kas ir vajadzīgs personai, lai tā kļūtu par labu vadītāju un cik liela ir nozīme un vai vispār ir nozīme izglītībai vadītāju amatos. Mūsdienās sabiedrībā valda uzskats, ka izglītībai vadītāja amatā nav praktiski nekādas nozīmes un par vadītāju var kļūt jebkurš, kurš radis iespēju iegūt vadītāja amatu un uzskata, ka tas ir viņa spēkos. Daudzi cilvēki uzskata, ka pietiek ar vēlēšanos strādāt un panākumi ir garantēti. Ir liela daļa studentu, kuri mācās vadības zinības, biznesa vadību vai iegūst kādu citu ar vadību un vadīšanu saistītu izglītības programmu kādā no augstskolām, bet tajā pašā laikā domā, ka viņu izglītībai nav lielas nozīmes, jo uzņēmumiem tik un tā nepieciešami cilvēki ar noteiktu darba pieredzi (parasti vismaz 2 gadi). Tomēr izglītība ir tikai viena no prasībām, lai iegūtu vēlamo darbu, nevis cilvēka darbaspēju un kompetences rādītājs.
